Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Tara Dankana ir parasta jauna meitene, kura uzaugusi uz Zemes. Dodoties uz citu pasauli, uz maģisko planētu, viņa iemācīsies kontrolēt savas spējas, lai palīdzētu ģimenei aizsargāt vareno Omoisas impēriju, kuru viņa mantos.

Dumpīgā bitīte nolemj meklēt laimi pasaulē un pamet bišu stropu. Ārā viņu gaida jaunas draudzības un arī šķēršļi, ar kuriem Maijai nenācās sastapties bišu stropa drošībā. Taču bitīte Maija atgriežas mājās un labprāt savās zināšanās un novērojumos dalās arī ar pārējām bitēm.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Dokumentālā pilnmetrāžas filma “Delle” stāsta par gleznotāju Birutu Delli, kas ir no t.s. “nenocenzēto” paaudzes Latvijas mākslā. Tas ir stāsts par vientulību un neiederēšanos, un lielu talantu, kas dramatiskā veidā “apēd” visu pārējo sievietes dzīvē. Rutas zaudējumi ir neiedomājami – mīļotā vīrieša un dēla garīgā slimība, otrā vīra – čekas aģenta – nodevība, dēla paveiktā slepkavība, dēla tēva pašnāvība. Taču viņa spītīgi un neatlaidīgi turpina gleznot, aizvien vairāk izolējoties no sabiedrības., ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Otrā pasaules kara beigās vācu armija atkāpjoties ņēma līdzi arī 700 kastes ar Latvijas muzeju kolekciju vērtībām. Ja nebūtu bijis jaunas sievietes vārdā Mērija Grīnberga, daudzas Latvijas muzeju zāles šobrīd būtu tukšas – viņa kā brīvprātīgā 1944. gadā devās līdzi ešelonam ar Latvijas mākslas vērtībām un kopā ar tām atgriezās Rīgā. Vācu okupācijas spēki dārgumus centās izvest, padomju okupācijas spēki atveda atpakaļ, bet Mērija savu pienākumu izpildīja līdz galam. Pateicības vietā par paveikto Mērija tika atlaista no darba muzejā, strādāja rūpnīcā, un viņas turpmāko dzīvi pavadīja nerimstošas aizdomas. Filma, kas veidota pēc Mērijas mātes rakstītajām dienasgrāmatām, atklāj gan Mērijas Grīnbergas neparasto likteni, gan mūsu valsts vēstures pagriezienus., ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Hana ir šokā par Kurro izstāstīto noslēpumu – ka viņa tēvs ir Alonso – un dodas uz Ramonas namiņu. Tikmēr visi Hanas draugi mēģina noslēpt viņas prombūtni, līdz notiek nenovēršamais. Ajalas grāfs turpina izteikt asus komentārus par visu un par visiem, šoreiz pārmetumi tiek Martinai. Marija fantazē, ko varētu darīt ar atrasto naudu. Alonso neizdodas pierunāt Katalīnu mainīt domas par precībām. Pelajo piedāvā Katalīnai pāris dienas pavadīt spa., ar subtitriem.

Dāniju ir skārusi bērnu triekas epidēmija, tādēļ Fredenslundas slimnīca ir ļoti noslogota. Jaunie studenti labprāt piesakās palīdzēt ar lielo pacientu skaitu, lai gan tas nozīmē lielāku atbildību jau apmācību sākumā. Ēriks sastopas ar izaicinājumu slāpēt emocijas, kad viņam uztic elpināt kādu mazu meiteni. Tikmēr Annas pacietību pārbauda kāds vīriešu kārtas pacients. Susanne nolemj neslēpt savas jūtas pret Bjernu.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Laipnais lāčuks Padingtons pārvācas uz Londonu pēc tam, kad zemestrīce iznīcina viņa mājokli. Te viņš apmetas uz dzīvi pie Braunu ģimenes – Henrija, Mērijas, Džūdijas un Džonatana. Kaimiņos viņiem dzīvo īgnais Karija kungs, kuram enerģiskais lācēns diez ko nepatīk. Padingtons katru dienu raksta vēstules savai tantei Lūsijai, kurās stāsta par dienas piedzīvojumiem un pārsteigumiem.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Matīass saprot, ka neatceras, kad pēdējo reizi bijis izklaidēties ar draugiem. Tā kā viņš tomēr ir pārliecināts, ka bērni nav šķērslis šādām izklaidēm, Matīass ar Sigurdu apņemas pierādīt pasaulei, ka viņi nav par vecu pilsētas naktsdzīvei. Tikmēr Luīse cenšas pierādīt, ka spēj tikt galā ar darba pienākumiem, tādēļ pārliecina priekšnieku, ka spēs uzņemties kādu īpašu uzdevumu., ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Džeimss atkal iejūtas mājas dzīvē, bet viņam vēl jāiemācās apieties ar savu dēlu Džimiju. Helēna atstāj tēvu un dēlu divatā un dodas uz Hestonu. Tur viņa saprot, cik ļoti Dženija izaugusi pēdējos mēnešos. Dženijas labākā draudzene tagad ir pilsētniece Dorisa, kas ieradusies strādāt laukos. Džeimss labi tiek galā ar vetārsta darbu un tēva lomu, bet tad Dausonu saimniecībā notiek misēklis. Par spīti Helēnas brīdinājumam, Dženija un Dorisa dodas izjādē ar zirgiem, un tam ir nepatīkamas sekas. Holas kundze un Zigfrīds atrod saindētu suni un mēģina noskaidrot iemeslu.

Apraksts nav pieejams.

Francis atgriežas Vīnē, bet Sisi Posenhofenā slepeni sāk gatavoties zirgu skriešanās sacīkstēm. Lai uzvarētu, viņai jāatrod staļļu pārzine Linda. Luiss plāno māti iepazīstināt ar savu izredzēto, bet Sofija Šarlote draud izpļāpāt Sisi un Luisa plānus, ja māsa un brālis neatbalstīs viņas centienus iekarot karaļa Ludviga sirdi.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Ar subtitriem.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Lālei iepatīkas Kaspara centība sporta treniņos, viņi sarunā nākamo tikšanos. Ēriks raizējas, ka Kaspars iejauksies Lāles un Teo attiecībās un izsaka Teo savas bažas. Ana atrod no kraujas nokritušo Filipu un cenšas glābt viņa dzīvību; kad Filips slimnīcā atgūstas, viņš saprot, ka piedzīvojis kardinālas izmaiņas un kļuvis par citu cilvēku. Kristofs gatavojas svinēt apaļu jubileju Spānijas viesnīcā kopā ar saviem bērniem un ielūdz arī Aleksandru, Toms reaģē ļoti greizsirdīgi. Aleksandra apsola atteikt Kristofam, bet vēlāk maina savas domas.

Hana ir šokā par Kurro izstāstīto noslēpumu – ka viņa tēvs ir Alonso – un dodas uz Ramonas namiņu. Tikmēr visi Hanas draugi mēģina noslēpt viņas prombūtni, līdz notiek nenovēršamais. Ajalas grāfs turpina izteikt asus komentārus par visu un par visiem, šoreiz pārmetumi tiek Martinai. Marija fantazē, ko varētu darīt ar atrasto naudu. Alonso neizdodas pierunāt Katalīnu mainīt domas par precībām. Pelajo piedāvā Katalīnai pāris dienas pavadīt spa., ar subtitriem.

Dāniju ir skārusi bērnu triekas epidēmija, tādēļ Fredenslundas slimnīca ir ļoti noslogota. Jaunie studenti labprāt piesakās palīdzēt ar lielo pacientu skaitu, lai gan tas nozīmē lielāku atbildību jau apmācību sākumā. Ēriks sastopas ar izaicinājumu slāpēt emocijas, kad viņam uztic elpināt kādu mazu meiteni. Tikmēr Annas pacietību pārbauda kāds vīriešu kārtas pacients. Susanne nolemj neslēpt savas jūtas pret Bjernu.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Laipnais lāčuks Padingtons pārvācas uz Londonu pēc tam, kad zemestrīce iznīcina viņa mājokli. Te viņš apmetas uz dzīvi pie Braunu ģimenes – Henrija, Mērijas, Džūdijas un Džonatana. Kaimiņos viņiem dzīvo īgnais Karija kungs, kuram enerģiskais lācēns diez ko nepatīk. Padingtons katru dienu raksta vēstules savai tantei Lūsijai, kurās stāsta par dienas piedzīvojumiem un pārsteigumiem.

Ar subtitriem.

Laipnais lāčuks Padingtons pārvācas uz Londonu pēc tam, kad zemestrīce iznīcina viņa mājokli. Te viņš apmetas uz dzīvi pie Braunu ģimenes – Henrija, Mērijas, Džūdijas un Džonatana. Kaimiņos viņiem dzīvo īgnais Karija kungs, kuram enerģiskais lācēns diez ko nepatīk. Padingtons katru dienu raksta vēstules savai tantei Lūsijai, kurās stāsta par dienas piedzīvojumiem un pārsteigumiem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Šajā sērijā Maikls ar vilcienu dodas uz Franciju – viņam ir iespēja paviesoties zem Lamanša braucošā kravas vilciena kabīnē. Kalē viņš uzzina, cik liela nozīme pilsētas vēsturē bijusi Anglijai un sevišķi Notingemšīras mežģīņu ražotājiem. Buloņā Maikls iepazīst zivju tirgu un vietējo virtuvi slavenā restorānā, savukārt Letukē – greznās viesnīcas un kazino, kas iedvesmojušas arī Džeimsa Bonda radītāju Īanu Flemingu.

Maikla ceļojums atsākas Duvrā, kur viņš uzklausa stāstu par to, kā no Dankērkas pludmalēm tika izglābti vairāk nekā 300 000 karavīru. Kenterberijā Maikls uzzina, kā Tomasa Beketa slepkavība izraisījusi svētceļojumu vilni, un cenšas izprast, kas vispār cilvēkus ved svētceļojumos. Piejūras pilsētā Broudstērā, vienā no Čārlza Dikensa iecienītākajām vietām, viņš pievienojas “Deivida Koperfīlda” ainas iestudējumam, savukārt Mārgitā apbrīno izcilā mākslinieka Tērnera darbus., oriģinālvalodas izvēle.

Sidnijs dodas uz Londonas džeza klubu. 20. gadsimta 50. gadi ir īsts mūzikas uzplaukuma laiks. Taču līdzās priekam par radošo dzirksti ir arī nozieguma ēna. Notiek slepkavība. Sidnijam jāuzzina, kurš ir slepkava., ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

“Degsme” stāsta par Austrālijas latvieti bez savas deju kopas, kurš atbrauc uz Latviju un tik ļoti grib piedalīties Dziesmu un deju svētkos, ka izlūdzas pieņemt viņu kādā deju kolektīvā.

Matīass saprot, ka neatceras, kad pēdējo reizi bijis izklaidēties ar draugiem. Tā kā viņš tomēr ir pārliecināts, ka bērni nav šķērslis šādām izklaidēm, Matīass ar Sigurdu apņemas pierādīt pasaulei, ka viņi nav par vecu pilsētas naktsdzīvei. Tikmēr Luīse cenšas pierādīt, ka spēj tikt galā ar darba pienākumiem, tādēļ pārliecina priekšnieku, ka spēs uzņemties kādu īpašu uzdevumu., ar subtitriem.

Šī sērija stāsta par jaunu diriģentu, kuru pirms skates pārņēmis nevaldāms satraukums, – rokas trīc tā, ka nav iespējams diriģēt. Par laimi, ir risinājums, kuru zina vecā klavieru skaņotāja Frolova – viņas zināšanas izglābušas diriģentus jau vairākās paaudzēs.

Apraksts nav pieejams.

Daļēji patiesos notikumos balstīts stāsts par to, kā mainās pilsēta Dziesmu svētku laikā, kā to jūt tie, kas paši nav iesaistījušies svētku kustībā. Galvenā varone Anete (Anta Aizupe) dzīvo pie Daugavas stadiona, kas nozīmē, ka viņas ikdienas skaņu celiņš uz kādu laiku ir dejas “Cūkas driķos” pavadījums. Pēc strīda ar savu draugu Anete atklāj, ka ir nonākusi bezizejas situācijā. Karstajā vasaras dienā, pavadot laiku uz balkona, Anete iepazīstas ar dejotājiem, kuri dodas uz mēģinājumu stadionā. Rotaļīgs un sapņains veltījums tautas dejai “Cūkas driķos”, kā arī visiem, kuri ir dzīvojuši vai dzīvo pie Daugavas stadiona.

Džeimss atkal iejūtas mājas dzīvē, bet viņam vēl jāiemācās apieties ar savu dēlu Džimiju. Helēna atstāj tēvu un dēlu divatā un dodas uz Hestonu. Tur viņa saprot, cik ļoti Dženija izaugusi pēdējos mēnešos. Dženijas labākā draudzene tagad ir pilsētniece Dorisa, kas ieradusies strādāt laukos. Džeimss labi tiek galā ar vetārsta darbu un tēva lomu, bet tad Dausonu saimniecībā notiek misēklis. Par spīti Helēnas brīdinājumam, Dženija un Dorisa dodas izjādē ar zirgiem, un tam ir nepatīkamas sekas. Holas kundze un Zigfrīds atrod saindētu suni un mēģina noskaidrot iemeslu.

Pēc uzbrukuma Pērlharborai Rūzvelts piesaka karu Japānai. Karš pieņem globālu mērogu. Sabiedroto armija nespēj apturēt japāņu iebrukumu Dienvidaustrumāzijā – apdraudētas ir pat Indija un Austrālija., ar subtitriem.

Francis atgriežas Vīnē, bet Sisi Posenhofenā slepeni sāk gatavoties zirgu skriešanās sacīkstēm. Lai uzvarētu, viņai jāatrod staļļu pārzine Linda. Luiss plāno māti iepazīstināt ar savu izredzēto, bet Sofija Šarlote draud izpļāpāt Sisi un Luisa plānus, ja māsa un brālis neatbalstīs viņas centienus iekarot karaļa Ludviga sirdi.

Lali tiek pieķerts kontrabandā, un nacisti viņu spīdzina, lai viņš nosauktu savus sabiedrotos. Lali paveicas, ka spīdzinātājs ir sens viņa paziņa, kas mēģina viņu saudzēt. Tomēr tikai Gitai, kura izlūdzas Cilkai izmantot savu pazīšanos ar vācu oficieri, izdodas glābt Lali no drošas nāves., ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Filipa atzīšanās mīlestībā aizkustina Anu, viņa sāk ticēt, ka pēc negadījuma Filips ir mainījies; Filips nolemj ātri saraut attiecības ar Zoju, bet Mihaela diktofons ieraksta daļu no viņa telefona sarunas, kas raisa aizdomas par Filipa patiesajiem nolūkiem. Lāle atraida Kaspara uzmanības apliecinājumus, puisis nolemj nepadoties un sagādā Lālei dārgu dāvanu, Ēriks tur Kasparu aizdomās par zādzību. Aleksandra nevēlas satraukt Tomu un noklusē par savu piekrišanu doties uz Kristofa dzimšanas dienas svinībām, nejaušības pēc Toms uzzina patiesību.

Gaismas pils. 1. sērija. Edgara Kaupera veidotā sērija “Gaismas pils” ir versija par to, kas notiek 1985. gadā, kad Haralds Mednis ir atstādināts no virsdiriģenta amata, bet koris viņu izsauc no skatītāju rindām nodiriģēt no programmas svītroto “Gaismas pili”. Kas pa šo laiku notiek televīzijas busiņā un čekistu kabinetos – tas ir reālā laikā izstāstīts vēsturisks pavērsiens Atmodas pašos sākumos. Maukurs un zivs. 2. sērija. Sižets risinās koristiem labi zināmos apstākļos. Tuvojas skate, un, kā tas bieži notiek, korī trūkst vīru balsu, tāpēc diriģents “nopērk” kādu profesionālu dziedātāju, Mūzikas akadēmijas absolventu. Koristi viņu nicīgi apsaukā, savukārt diplomētais mūziķis pats augstprātīgi nonievā koristu dziedātprasmi.

Krusa izsaka Alonso savu nepatiku pret Hanu; Alonso uzzina, ka Hana ir atstājusi Kurro vienu, un sadusmojas. Marija saprot, ka Hana ir Ramonas namiņā, bet viņai neizdodas nepamanītai izkļūt no “Solījuma”, lai viņu apraudzītu. Tomēr beigās Manuels viņai palīdz. Pelajo un Katalīna lūdz atļauju doties uz spa. Alonso ir neapmierināts, bet Krusa atļauj, piesakot, ka par pavadoni jāņem līdzi Vera. Manuels pārdzīvo, ka nav uzvarējis sacensībās. Lope, Salvadora iedrošināts, saņem dūšu aprunāties ar Veru, bet izgāžas. Kad Hana atgriežas “Solījumā”, viņu sagaida nepatīkams pārsteigums., ar subtitriem.

Gaismas pils. 1. sērija. Edgara Kaupera veidotā sērija “Gaismas pils” ir versija par to, kas notiek 1985. gadā, kad Haralds Mednis ir atstādināts no virsdiriģenta amata, bet koris viņu izsauc no skatītāju rindām nodiriģēt no programmas svītroto “Gaismas pili”. Kas pa šo laiku notiek televīzijas busiņā un čekistu kabinetos – tas ir reālā laikā izstāstīts vēsturisks pavērsiens Atmodas pašos sākumos. Maukurs un zivs. 2. sērija. Sižets risinās koristiem labi zināmos apstākļos. Tuvojas skate, un, kā tas bieži notiek, korī trūkst vīru balsu, tāpēc diriģents “nopērk” kādu profesionālu dziedātāju, Mūzikas akadēmijas absolventu. Koristi viņu nicīgi apsaukā, savukārt diplomētais mūziķis pats augstprātīgi nonievā koristu dziedātprasmi.

Apraksts nav pieejams.

Jaunajiem studentiem jākārto pārbaude, taču Ēriks nespēj koncentrēties mācībām, tādēļ izvēlas pārbaudi kārtot ar negodīgām metodēm. Kad slimnīcā uzņem pacienti ar sāpīgu pagātni, Anna iepazīst Susanni no citas puses. Tikmēr Susanne no Annas glabā noslēpumu, ko beigās tomēr nolemj atklāt. Kad slimnīcā tiek ievests zēns, kurš skolā savainojis galvu, Ēriks nolemj rīkoties. Meiteņu kopmītnēs notiek ballīte, kurā Bjerns un Susanne satuvinās.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Laipnais lāčuks Padingtons pārvācas uz Londonu pēc tam, kad zemestrīce iznīcina viņa mājokli. Te viņš apmetas uz dzīvi pie Braunu ģimenes – Henrija, Mērijas, Džūdijas un Džonatana. Kaimiņos viņiem dzīvo īgnais Karija kungs, kuram enerģiskais lācēns diez ko nepatīk. Padingtons katru dienu raksta vēstules savai tantei Lūsijai, kurās stāsta par dienas piedzīvojumiem un pārsteigumiem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

Maikla ceļojums atsākas Duvrā, kur viņš uzklausa stāstu par to, kā no Dankērkas pludmalēm tika izglābti vairāk nekā 300 000 karavīru. Kenterberijā Maikls uzzina, kā Tomasa Beketa slepkavība izraisījusi svētceļojumu vilni, un cenšas izprast, kas vispār cilvēkus ved svētceļojumos. Piejūras pilsētā Broudstērā, vienā no Čārlza Dikensa iecienītākajām vietām, viņš pievienojas “Deivida Koperfīlda” ainas iestudējumam, savukārt Mārgitā apbrīno izcilā mākslinieka Tērnera darbus., oriģinālvalodas izvēle.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Sidnijs izmeklē vietējā policista slepkavību. Slepkavas motīvi, šķiet, ir saistīti ar kādu notikumu Otrajā pasaules karā. Sidnijs iztaujā bijušos kareivjus, kāds no viņiem varētu būt slepkava., ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Sirsnīgā un dzīvespriecīgā sarunā aktieri Kaspars Pūce un Santa Didžus atskatās uz savām dzīves gaitām un radošo ceļu teātrī, īpašu uzmanību pievēršot darbam Latvijas Leļļu teātrī. Saruna iesākas ar nostalģiskām bērnības atmiņām, kas saistītas ar izsūtījumu uz Tālajiem Austrumiem, tēva Voldemāra Pūces likteni un atgriešanos Latvijā. Kaspars stāsta par savām pirmajām lomām Dailes teātrī, pāreju uz Ļeļļu teātri un sarežģīto, bet aizraujošo ceļu, apgūstot leļļu spēles tehniku. Abi sarunbiedri dalās arī ar spilgtiem un nereti humorpilniem aizkulišu notikumiem, piemēram, bērnu spontāno reakciju uz izrādēm, aktieru bohēmas laikiem un teatrālajām pārvērtībām Ziemassvētku vecīša lomā. Tiek atklātas arī pārdomas par klasiskā un mūsdienu teātra attīstību, māksliniecisko kvalitāti un skatītāju reakciju, īpaši mazo – visprasīgāko – skatītāju atsaucību.

“Degsme” stāsta par Austrālijas latvieti bez savas deju kopas, kurš atbrauc uz Latviju un tik ļoti grib piedalīties Dziesmu un deju svētkos, ka izlūdzas pieņemt viņu kādā deju kolektīvā.

Šī sērija stāsta par jaunu diriģentu, kuru pirms skates pārņēmis nevaldāms satraukums, – rokas trīc tā, ka nav iespējams diriģēt. Par laimi, ir risinājums, kuru zina vecā klavieru skaņotāja Frolova – viņas zināšanas izglābušas diriģentus jau vairākās paaudzēs.

Skaudri sāpīgs un traģisks, bet vienlaikus arī dziļi cilvēcisks un gaišs stāsts. Tā centrā ir vēsturnieks Marģers Vestermanis, kurš ir viens no nedaudzajiem Latvijā, kas izdzīvoja Otrā pasaules kara holokaustā. Kā pēc visa pārciestā ir iespējams dzīvot pilnvērtīgu dzīvi? Kur smelt spēku, ja ir iznīcināts viss, kas cilvēkam mīļš un dārgs? Tie ir daži no jautājumiem, uz kuriem atbildes meklē filma., ar subtitriem.

Daļēji patiesos notikumos balstīts stāsts par to, kā mainās pilsēta Dziesmu svētku laikā, kā to jūt tie, kas paši nav iesaistījušies svētku kustībā. Galvenā varone Anete (Anta Aizupe) dzīvo pie Daugavas stadiona, kas nozīmē, ka viņas ikdienas skaņu celiņš uz kādu laiku ir dejas “Cūkas driķos” pavadījums. Pēc strīda ar savu draugu Anete atklāj, ka ir nonākusi bezizejas situācijā. Karstajā vasaras dienā, pavadot laiku uz balkona, Anete iepazīstas ar dejotājiem, kuri dodas uz mēģinājumu stadionā. Rotaļīgs un sapņains veltījums tautas dejai “Cūkas driķos”, kā arī visiem, kuri ir dzīvojuši vai dzīvo pie Daugavas stadiona.

Pēc uzbrukuma Pērlharborai Rūzvelts piesaka karu Japānai. Karš pieņem globālu mērogu. Sabiedroto armija nespēj apturēt japāņu iebrukumu Dienvidaustrumāzijā – apdraudētas ir pat Indija un Austrālija., ar subtitriem.

Uzņēmējs Oskars Šindlers 1939. gadā ierodas Krakovā un grib kļūt bagāts, pateicoties Otrajam pasaules karam, kas nupat sācies. Šindlers iestājas nacistu partijā galvenokārt tādēļ, lai iegūtu ietekmīgus draugus. Savā emaljēto trauku fabrikā viņš nodarbina ebreju strādniekus tikai tāpēc, ka viņiem jāmaksā mazāka alga nekā poļiem. Kad SS sāk iznīcināt ebrejus Krakovas geto, Šindlers parūpējas, lai viņa strādnieki tiek pasargāti un viņa fabrika turpina darbu. Viņš drīz saprot, ka tādā veidā arī glābj nevainīgas dzīvības. Filma ir tikusi iekļauta vairākos labāko filmu sarakstos. Amerikas Kinoinstitūts 1998. gadā to atzina par 9. labāko amerikāņu filmu. 2004. gadā filma “Šindlera saraksts” tika iekļauta ASV Kongresa bibliotēkas Nacionālajā kino reģistrā kā “kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma”. “Šindlera saraksts” tika nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai 12 kategorijās, balva tika saņemta septiņās, tai skaitā “Šindlera saraksts” tika atzīta par gada labāko filmu, Spīlbergs saņēma balvu kā labākais režisors., ar subtitriem.

Lali tiek pieķerts kontrabandā, un nacisti viņu spīdzina, lai viņš nosauktu savus sabiedrotos. Lali paveicas, ka spīdzinātājs ir sens viņa paziņa, kas mēģina viņu saudzēt. Tomēr tikai Gitai, kura izlūdzas Cilkai izmantot savu pazīšanos ar vācu oficieri, izdodas glābt Lali no drošas nāves., ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Midsomeras grāfistē turpina notikt dažādi neparasti un grūti šķetināmi noziegumi, un galvenais izmeklēšanas darbs guļas uz detektīva Džona Bārnabija pleciem. Tomēr šīs sezonas sākumā notiks vēl nebijis pavērsiens – izmeklētāji atstās omulīgo (lai gan asiņaino) Midsomeru, lai dotos īpašā uzdevumā uz Dāniju. Šajā “Midsomeras slepkavību” sezonā skatāma šova simtā epizode, kuru producenti nolēmuši atzīmēt, ļaujot britu izmeklētājiem satikt daiļās dāņu detektīves, kuras vērīgi skatītāji atpazīst kā seriālu “Tilts” un “The Killing” zvaigznes. Vecākais inspektors Bārnabijs un jaunpienācējs – seržants Nelsons – dodas uz Kopenhāgenu, kur notikusi slepkavība, kas cieši saistīta ar Midsomeru. 1. sērija. Spokošanās Ziemassvētkos Kādā muižā noris viesības, kuru tēma ir spoku medības. Viens no dalībniekiem tiek atrasts nodurts ar antīku zobenu. Izmeklēt noziegumu inspektoram Bārnabijam palīgā dodas jauns seržants Čārlijs Nelsons. 2. sērija. Upē pie aizsprosta tiek atrasta noslīkusi sieviete ar auduma masku ap galvu. Slepkavības veids aizdomīgi atgādina attēlu, kas redzams nesen atklātā freskā..., ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Tara Dankana ir parasta jauna meitene, kura uzaugusi uz Zemes. Dodoties uz citu pasauli, uz maģisko planētu, viņa iemācīsies kontrolēt savas spējas, lai palīdzētu ģimenei aizsargāt vareno Omoisas impēriju, kuru viņa mantos.

Apraksts nav pieejams.

Mazais Jakari ir drosmīgs, deviņus gadus vecs Ziemeļamerikas siu indiāņu puika. Viņam ir savs totēma dzīvnieks Lielais Ērglis, kurš zēnam piešķīris spēju saprast dzīvnieku valodu, zirgs ar zeltainām krēpēm un citi draugi. Jakari apgūst dabas noslēpumus un mācās no cilts vecākajiem.

“Zvēriņstāsti” ir ļoti oriģināls un apburošs, vairākkārt godalgots animācijas seriāls bez dialoga vai stāstījuma, kur katrā sērijā piedalās cits dzīvnieks. “Zvēriņstāstos” dzīvnieki ir ar nelielām dīvainībām. Katrs no viņiem saskaras ar kādu absurdu piedzīvojumu, kas var notikt tikai ar viņiem. Un, atrodot risinājumu, katrs dzīvnieks apgūst nelielu mācību par dzīvi.

Laipnais lāčuks Padingtons pārvācas uz Londonu pēc tam, kad zemestrīce iznīcina viņa mājokli. Te viņš apmetas uz dzīvi pie Braunu ģimenes – Henrija, Mērijas, Džūdijas un Džonatana. Kaimiņos viņiem dzīvo īgnais Karija kungs, kuram enerģiskais lācēns diez ko nepatīk. Padingtons katru dienu raksta vēstules savai tantei Lūsijai, kurās stāsta par dienas piedzīvojumiem un pārsteigumiem.

Dumpīgā bitīte nolemj meklēt laimi pasaulē un pamet bišu stropu. Ārā viņu gaida jaunas draudzības un arī šķēršļi, ar kuriem Maijai nenācās sastapties bišu stropa drošībā. Taču bitīte Maija atgriežas mājās un labprāt savās zināšanās un novērojumos dalās arī ar pārējām bitēm.

Blūija ir mīlīga, kustīga un enerģiska sešgadīga sunīte, kura dzīvo kopā ar savu mammu, tēti un četrus gadus veco mazo māsiņu Bingo. Blūijai patīk spēlēties un katru ierasto ģimenes dienu pārvērst piedzīvojumos. Rotaļās un spēlēs attīstās sunītes iztēle un pasaules uztvere.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Augot Mežonīgajos rietumos un klausoties sava tēta aizraujošos stāstus, kāmim Billijam, kas ģērbies kovboja tērpā, rodas kvēla vēlēšanās arī pašam visu piedzīvot. Tā kā katra jauna diena Billijam dāvā iespēju doties visslavenāko kovboju cienīgos piedzīvojumos, viņš ir apņēmies neko nelaist garām. Billijs līdzi ņem savu uzticamo draugu slieku Žanu Klodu un savu draudzeni akmeņu caunu Sūziju, un trijatā viņi dodas piedzīvojumu meklējumos.

Birks ir pabeidzis pamatskolu un apņemas palīdzēt audžutēvam Ārnam glābt viesu namu, tādēļ visu vasaru smagi strādā. Kādu dienu viesu namā ierodas trīspadsmitgadīgā Magna. Viņa vēlas noskaidrot, kas noticis ar viņas tēvu, kurš pirms daudziem gadiem pazudis bez vēsts. Kad Birks saprot, ka Magnas izmeklēšanas centrā esošie notikumi, iespējams, ir saistīti ar viņa paša noslēpumaino izcelsmi, jaunieši nolemj noskaidrot patiesību kopā. Abi vēlas noskaidrot, kas viņi ir un no kurienes nāk. Šajos meklējumos viņi nonāk uz pēdām tumšam noziegumam pret apkārtējo vidi., ar subtitriem.

Gaismas pils. 1. sērija. Edgara Kaupera veidotā sērija “Gaismas pils” ir versija par to, kas notiek 1985. gadā, kad Haralds Mednis ir atstādināts no virsdiriģenta amata, bet koris viņu izsauc no skatītāju rindām nodiriģēt no programmas svītroto “Gaismas pili”. Kas pa šo laiku notiek televīzijas busiņā un čekistu kabinetos – tas ir reālā laikā izstāstīts vēsturisks pavērsiens Atmodas pašos sākumos. Maukurs un zivs. 2. sērija. Sižets risinās koristiem labi zināmos apstākļos. Tuvojas skate, un, kā tas bieži notiek, korī trūkst vīru balsu, tāpēc diriģents “nopērk” kādu profesionālu dziedātāju, Mūzikas akadēmijas absolventu. Koristi viņu nicīgi apsaukā, savukārt diplomētais mūziķis pats augstprātīgi nonievā koristu dziedātprasmi.

Gaismas pils. 1. sērija. Edgara Kaupera veidotā sērija “Gaismas pils” ir versija par to, kas notiek 1985. gadā, kad Haralds Mednis ir atstādināts no virsdiriģenta amata, bet koris viņu izsauc no skatītāju rindām nodiriģēt no programmas svītroto “Gaismas pili”. Kas pa šo laiku notiek televīzijas busiņā un čekistu kabinetos – tas ir reālā laikā izstāstīts vēsturisks pavērsiens Atmodas pašos sākumos. Maukurs un zivs. 2. sērija. Sižets risinās koristiem labi zināmos apstākļos. Tuvojas skate, un, kā tas bieži notiek, korī trūkst vīru balsu, tāpēc diriģents “nopērk” kādu profesionālu dziedātāju, Mūzikas akadēmijas absolventu. Koristi viņu nicīgi apsaukā, savukārt diplomētais mūziķis pats augstprātīgi nonievā koristu dziedātprasmi.

Apraksts nav pieejams.

Katrai paaudzei dziesmu svētki ir palikuši atmiņā kā viens no neaizmirstamākajiem skolas laika notikumiem, kur ir svētku satraukums un tā kulminācija – būšana Rīgā uz nedēļu bez vecākiem, vēlie koncerti, sarunas un daudzie notikumi ar klasesbiedriem, krāšņais gājiens un vēl, un vēl, un vēl... Diemžēl XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuriem bija jānotiek 2020. gadā, Covid-19 izraisītās pandēmijas dēļ tika pārcelti uz 2021. gadu. Un šis ir stāsts par nepadošanos. Jo svētki ir tādi, kādi esam mēs. Svētki ir tur, kur esam mēs. Epidemioloģisko apstākļu dēļ šie svētki vēsturē paliks kā “citādie”. Izpaliekot neaizvietojamai klātbūtnes sajūtai, svētku norises tika iemūžinātas video stāstos un filmās. Un, ja par svētku māksliniecisko konceptu kļuva trīs atslēgvārdi “rotāt – rota – rotaļa”, tad šī filma vēsturē paliks kā savdabīga “rota”, kurā “iekalti” mirkļi no teju visiem svētku videostāstiem, koncertfilmām, koncertstāstiem un “citādajām” televīzijas tiešraidēm.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

“Viņa nav tikai viena forša latviešu sieviete, viņa ir ārkārtīgi liela mēroga sieviete. Un tas, ko es šajos gados esmu apbrīnojis, viņas spēju būt trauslai kā dzejniecei un rakstniecei, bet ārkārtīgi stiprai savā ģimenē. Tāds savienojums ir ļoti rets,” saka dzejnieces znots, aktieris Artūrs Skrastiņš Latvijas Televīzijas dokumentālajā filmā “Māras pusē. Dzejniece un rakstniece Māra Zālīte”. Filmas veidotājus vilināja iespēja ieraudzīt dzejnieci tuvu – dokumentēt mirklī, kad rodas dzejolis, – “...kad tā mazlietiņ noskrien taurenīši” – teiks dzejniece. Māra Zālīte labi zina, kā tas ir, ja darbus nepublicē piecus gadus pēc dzejoļu cikla “Kad svešu spārnu sašķelts gaiss” publicēšanas un 1980. gadā teju visus 45 tūkstošus žurnāla “Karogs” eksemplārus izņem no kioskiem, tos paspēj saņemt vien abonētāji. Viņas publiskās runas savai tautai aizķer līdz dzīlēm – Mežaparkā manifestācijā Atmodas laikā Zālīte uzrunāja tūkstošiem cilvēku. Bet pirms tam katrs teikums pārdomāts un uzrakstīts, impulsa vadīta viņa publikas priekšā neiet. Ja vajag atbildi svarīgā lietā – no inteliģences vidus allaž izvēlas Māru Zālīti. Filmā Māra Zālīte atklās, kā ir būt sabiedrības modinātājai un vai viņa maz to vēlas. Teātris viņai ir tuvs, jo uzrakstītie tēli atdzīvojas, viņiem ir miesa, tiem var pieskarties un ar tiem runāt. Būs stāsti un arī šaubas par jaunā darba – lugas par Eduardu Smiļģi – tapšanu. Māra ļauj filmas veidotājiem ieskatīties teātra vidē – tā viņai tagad esot tuvāka nekā rakstnieku vide. Dokumentālā filma atklāj personīgus stāstus par vietām, kur tapa viņas divi bestselleri: prozas grāmatas “Pieci pirksti” un “Paradīzes putni”. Viņas pienākums bija uzrakstīt saviem mazbērniem par dzimtas piedzīvoto izsūtījumā Sibīrijā. Kadri ir filmēti Latvijas simtgades gadā Tukumā, kad tika īstenota Māras Zālītes ideja – atklāts piemineklis Zigfrīdam Annai Meirovicam. Māras Zālītes miers un spēks ir viņas ģimene – ar mazbērniem var spēlēt pingpongu, ar bērniem – pārrunāt lielas idejas.

Filmas pamatā ir maz zināma vēstures epizode, kā latviešu ģimene – Roberts un Johanna Seduli Otrā pasaules kara laikā Liepājā savas daudzdzīvokļu mājas pagrabā slēpa un tā izglāba 11 ebrejus. Tas ir stāsts par cilvēkmīlestību un drosmi laikā, kad ordeņu vietā drīzāka samaksa varēja būt nāve. LTV raidījuma “Kultūršoks” žurnālistei un redaktorei Guntai Gaidamavičai izdevies burtiski pēdējā brīdī iemūžināt vairāku izglābto ebreju atmiņas un uzklausīt arī glābēju ģimenes unikālo dzīvesstāstu. Diemžēl neviens no vienpadsmit izglābtajiem Liepājas ebrejiem šīs filmas pirmizrādes dienu 2016. gadā nesagaidīja.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Šajā sērijā mūsu spiegi, kas aprīkoti ar jaunākās paaudzes kamerām un sensoriem, izpētīs neparastās un pārsteidzošās attiecības starp okeāna iemītniekiem. Spiegs – krabis novēros, kā, darbojoties komandā, savu esību nosargā zirnekļkrabji. Spiegs – āmurzivs pievienosies āmurzivju baram, lai izbaudītu neparastu spa salona apmeklējumu, kur haizivis, kas ieguvušas plēsoņu reputāciju, nu kļūst par atjaunojošu procedūru klientēm. Mūsu zemūdens izlūki konstatēs to, ka šādas labjūtības procedūras un sadarbība vērojama starp ļoti daudzām okeāna radību sugām. Arī pēc izskata baisās murēnas patiesībā ir ļoti sabiedriskas, turklāt draudzējas ar ādainajiem akmensasariem. Kāpēc – to izzinās spiegs – murēna. Spiegs – lamantīns uzzinās, ka ne vienmēr var izvēlēties draugus, – dažreiz ir draugi, kas vienkārši jāpacieš. Spiegs – delfīns šoreiz pievienosies draudzīgajiem garpurna delfīniem, lai secinātu, ka šie rotaļīgie dzīvnieki arī lieliski darbojas komandā. Spiegs – langusts pievienosies kādai neparastai langustu parādei, bet spiegs – jūras iguāna novēros kādu centīgu un ne īpaši viesmīlīgu zemūdens dārznieku., ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

“Viedvasara” ir radošs un šodienīgs stāsts par piecu jauniešu piedzīvojumiem vasaras brīvlaikā dažādās vidēs – laukos, mežā, jūrā, pilsētā un ārzemēs. Esot šķirtiem katram savā vidē, jauniešus vieno viedierīču dāvātās iespējas savstarpēji dalīties ar piedzīvoto un secināto, taču vēlāk soli pa solim atklājas, ka “Viedvasarai” ir maz kopīga ar viedierīcēm, un šķietami ikdienišķās situācijas un mazie piedzīvojumi dāvā viedas atziņas. Iestudējuma deju saturu veido latviešu tautasdziesmās balstīts tekstuālais materiāls, jaunradītas horeogrāfijas un tautiskās noskaņās sakņota laikmetīga mūzika. Savukārt ekrānos redzamie jauniešu vasaras piedzīvojumi atgādinās par mūsdienu sadzīvi un laikmeta tikumiem. Iestudējumā tiks ieturēts līdzsvars starp mūsdienīgo, tradicionālo, izklaidējošo, izglītojošo un emocionāli uzrunājošo. Uzvedumam tiek veidotas 24 jaunas skatuviskās tautas dejas. Stāstu izdejos ap 3300 dejotāju no 152 deju kolektīviem 1.–12. klašu grupās. Mākslinieciskais vadītājs: Jānis Ērglis. Virsvadītāji un horeogrāfiju autori: Jānis Ērglis, Jānis Purviņš, Agris Daņiļevičs, Dace Adviljone, Dagmāra Bārbale, Guna Trukšāne, Rūta Cīrule, Jānis Kalniņš, Dāvis Ērglis. Komponisti: Rihards Zaļupe, Kristīne Kārkle-Kalniņa, Katrīna Dimanta, Artūrs Uškāns, Ernests Valts Circenis. Režisore: Diāna Kaijaka, scenogrāfe Ieva Kauliņa, stāsta un tekstu autors: Kaspars Bērziņš, video mākslinieks: – 8, gaismu mākslinieks: Reinis Zalte, muzikālais vadītājs: Ernests Valts Circenis.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Sirsnīgā un dzīvespriecīgā sarunā aktieri Kaspars Pūce un Santa Didžus atskatās uz savām dzīves gaitām un radošo ceļu teātrī, īpašu uzmanību pievēršot darbam Latvijas Leļļu teātrī. Saruna iesākas ar nostalģiskām bērnības atmiņām, kas saistītas ar izsūtījumu uz Tālajiem Austrumiem, tēva Voldemāra Pūces likteni un atgriešanos Latvijā. Kaspars stāsta par savām pirmajām lomām Dailes teātrī, pāreju uz Ļeļļu teātri un sarežģīto, bet aizraujošo ceļu, apgūstot leļļu spēles tehniku. Abi sarunbiedri dalās arī ar spilgtiem un nereti humorpilniem aizkulišu notikumiem, piemēram, bērnu spontāno reakciju uz izrādēm, aktieru bohēmas laikiem un teatrālajām pārvērtībām Ziemassvētku vecīša lomā. Tiek atklātas arī pārdomas par klasiskā un mūsdienu teātra attīstību, māksliniecisko kvalitāti un skatītāju reakciju, īpaši mazo – visprasīgāko – skatītāju atsaucību.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Vai būt kolektīvā ir viegli? Iespējams, taču ne seriāla “Kolektīvs” otrās sezonas varoņiem! Ar viņiem notiek dīvainas lietas – aizdomīgs balss lūzums, pirmā mīlestība un piederības krīze. Redzēsim, kā ir būt jaunai diriģentei, ja līdz skatei atlikuši vien trīs mēģinājumi, vai pieaugušam vīrietim, kuru joprojām nodarbina jautājums, kāpēc krekls dejojot jābāž apakšbiksēs. Un beidzot uzzināsim, ko par kora dziedāšanu domā citplanētieši! 1. sērija. Stīgas Kurts Kārlis, Jekaterina Frolova, Armands Berģis, Elza Rūta Jordāne u.c. Trauslāki par kokles stīgām ir vienīgi jaunības mīlestības meklējumi. Ir karsta vasaras diena un Dziesmu svētku mēģinājums kokļu kolektīvā. Nogurdinošo mēģinājuma gaitu atdzīvina perkusionista Reiņa pievienošanās. Ansambļa solistei Zanei šķiet, ka šī liktenīgā sastapšanās liek ietrīsēties ne tikai kokles, bet arī viņas sirds stīgām. Pēc mēģinājuma, skolā, kur visi paliek pa nakti, Zane atskārš, ka pazudis viņas instruments. Tas ir koncerta priekšvakars un jau no rīta jādodas uz noslēguma lielkoncertu. Viņa aicina palīgā Reini, jo tieši viņš ir pēdājais, kurš instrumentu redzējis. Abiem klīstot pa skolas naksnīgajiem gaiteņiem sāk šķist, ka varbūt šeit iespējams atrast pat ko vairāk par pazaudēto kokli.

Skaudri sāpīgs un traģisks, bet vienlaikus arī dziļi cilvēcisks un gaišs stāsts. Tā centrā ir vēsturnieks Marģers Vestermanis, kurš ir viens no nedaudzajiem Latvijā, kas izdzīvoja Otrā pasaules kara holokaustā. Kā pēc visa pārciestā ir iespējams dzīvot pilnvērtīgu dzīvi? Kur smelt spēku, ja ir iznīcināts viss, kas cilvēkam mīļš un dārgs? Tie ir daži no jautājumiem, uz kuriem atbildes meklē filma., ar subtitriem.

Dokumentālā filma “Dziesmu avoti. 1866” ir sirsnīgs un daudzslāņains stāsts par pirmajiem latviešu skolēnu koru svētkiem, kas 1866. gadā notika Lazdonas draudzē. Filma izgaismo vēsturisku notikumu, kas līdz šim bijis plašākai sabiedrībai maz zināms, bet ļoti nozīmīgs – mācītāja Rūdolfa Gulekes un skolotāja Kārļa Pētersona sarīkotie bērnu dziedāšanas svētki, kas kļuva par pamatu nākamajiem dziesmu svētkiem un latviešu nacionālajai pašapziņai. Filmas idejas autori ir diriģenti Jānis Erenštreits un Aira Birziņa, mākslinieks – Ivars Mailītis, režisore un scenārija autore – Dace Micāne-Zālīte. Filmā piedalās vairāk nekā 300 bērnu no Madonas un Varakļānu novadiem, Rīgas Doma meiteņu koris “Tiara”, folkloras kopa “Vērtumnieki” un Rēzeknes vīru koris “Graidi”. Stāstu papildina vēsturiskās liecības un pētnieku komentāri. Filmas galvenā vēsts – mūsu nākotnes spēks ir jaunajās paaudzēs, un 1866. gada bērnu svētki Lazdonā spilgti izgaismo šo ceļu. Kā saka mākslinieks Ivars Mailītis: “Lai jauni asni aug pretim saulei un debesīm, kļūst par spēcīgu birzi un nobriest kā mežs.”, ar subtitriem.

Divdaļīgs veltījums visiem Latvijas deju cienītājiem, it īpaši XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekiem. Programmas “Man dancīšu nepietrūka” pamatā izmantotas vairāk nekā 50 etnogrāfiskās rotaļas un rotaļdejas, kas apvienotas piecos tematiskos blokos: “Debesjums”, “Daba”, “Dzīvā daba”, ”Darbs” un “Cilvēkbērns”. Otrajā daļā – 2024. gada Dejas balvai nominētā programma “Rikšus” – dejas stāsts par latviešu folklorā visplašāk apdziedāto dzīvnieku – kumeliņu, ar kuru kopā tiks izdejots ceļojums cauri četriem gadalaikiem.

Uzņēmējs Oskars Šindlers 1939. gadā ierodas Krakovā un grib kļūt bagāts, pateicoties Otrajam pasaules karam, kas nupat sācies. Šindlers iestājas nacistu partijā galvenokārt tādēļ, lai iegūtu ietekmīgus draugus. Savā emaljēto trauku fabrikā viņš nodarbina ebreju strādniekus tikai tāpēc, ka viņiem jāmaksā mazāka alga nekā poļiem. Kad SS sāk iznīcināt ebrejus Krakovas geto, Šindlers parūpējas, lai viņa strādnieki tiek pasargāti un viņa fabrika turpina darbu. Viņš drīz saprot, ka tādā veidā arī glābj nevainīgas dzīvības. Filma ir tikusi iekļauta vairākos labāko filmu sarakstos. Amerikas Kinoinstitūts 1998. gadā to atzina par 9. labāko amerikāņu filmu. 2004. gadā filma “Šindlera saraksts” tika iekļauta ASV Kongresa bibliotēkas Nacionālajā kino reģistrā kā “kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma”. “Šindlera saraksts” tika nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai 12 kategorijās, balva tika saņemta septiņās, tai skaitā “Šindlera saraksts” tika atzīta par gada labāko filmu, Spīlbergs saņēma balvu kā labākais režisors., ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Midsomeras grāfistē turpina notikt dažādi neparasti un grūti šķetināmi noziegumi, un galvenais izmeklēšanas darbs guļas uz detektīva Džona Bārnabija pleciem. Tomēr šīs sezonas sākumā notiks vēl nebijis pavērsiens – izmeklētāji atstās omulīgo (lai gan asiņaino) Midsomeru, lai dotos īpašā uzdevumā uz Dāniju. Šajā “Midsomeras slepkavību” sezonā skatāma šova simtā epizode, kuru producenti nolēmuši atzīmēt, ļaujot britu izmeklētājiem satikt daiļās dāņu detektīves, kuras vērīgi skatītāji atpazīst kā seriālu “Tilts” un “The Killing” zvaigznes. Vecākais inspektors Bārnabijs un jaunpienācējs – seržants Nelsons – dodas uz Kopenhāgenu, kur notikusi slepkavība, kas cieši saistīta ar Midsomeru. 1. sērija. Spokošanās Ziemassvētkos Kādā muižā noris viesības, kuru tēma ir spoku medības. Viens no dalībniekiem tiek atrasts nodurts ar antīku zobenu. Izmeklēt noziegumu inspektoram Bārnabijam palīgā dodas jauns seržants Čārlijs Nelsons. 2. sērija. Upē pie aizsprosta tiek atrasta noslīkusi sieviete ar auduma masku ap galvu. Slepkavības veids aizdomīgi atgādina attēlu, kas redzams nesen atklātā freskā..., ar subtitriem.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Tara Dankana ir parasta jauna meitene, kura uzaugusi uz Zemes. Dodoties uz citu pasauli, uz maģisko planētu, viņa iemācīsies kontrolēt savas spējas, lai palīdzētu ģimenei aizsargāt vareno Omoisas impēriju, kuru viņa mantos.

Mazais Jakari ir drosmīgs, deviņus gadus vecs Ziemeļamerikas siu indiāņu puika. Viņam ir savs totēma dzīvnieks Lielais Ērglis, kurš zēnam piešķīris spēju saprast dzīvnieku valodu, zirgs ar zeltainām krēpēm un citi draugi. Jakari apgūst dabas noslēpumus un mācās no cilts vecākajiem.

“Zvēriņstāsti” ir ļoti oriģināls un apburošs, vairākkārt godalgots animācijas seriāls bez dialoga vai stāstījuma, kur katrā sērijā piedalās cits dzīvnieks. “Zvēriņstāstos” dzīvnieki ir ar nelielām dīvainībām. Katrs no viņiem saskaras ar kādu absurdu piedzīvojumu, kas var notikt tikai ar viņiem. Un, atrodot risinājumu, katrs dzīvnieks apgūst nelielu mācību par dzīvi.

Laipnais lāčuks Padingtons pārvācas uz Londonu pēc tam, kad zemestrīce iznīcina viņa mājokli. Te viņš apmetas uz dzīvi pie Braunu ģimenes – Henrija, Mērijas, Džūdijas un Džonatana. Kaimiņos viņiem dzīvo īgnais Karija kungs, kuram enerģiskais lācēns diez ko nepatīk. Padingtons katru dienu raksta vēstules savai tantei Lūsijai, kurās stāsta par dienas piedzīvojumiem un pārsteigumiem.

Dumpīgā bitīte nolemj meklēt laimi pasaulē un pamet bišu stropu. Ārā viņu gaida jaunas draudzības un arī šķēršļi, ar kuriem Maijai nenācās sastapties bišu stropa drošībā. Taču bitīte Maija atgriežas mājās un labprāt savās zināšanās un novērojumos dalās arī ar pārējām bitēm.

Blūija ir mīlīga, kustīga un enerģiska sešgadīga sunīte, kura dzīvo kopā ar savu mammu, tēti un četrus gadus veco mazo māsiņu Bingo. Blūijai patīk spēlēties un katru ierasto ģimenes dienu pārvērst piedzīvojumos. Rotaļās un spēlēs attīstās sunītes iztēle un pasaules uztvere.

Apraksts nav pieejams.

Augot Mežonīgajos rietumos un klausoties sava tēta aizraujošos stāstus, kāmim Billijam, kas ģērbies kovboja tērpā, rodas kvēla vēlēšanās arī pašam visu piedzīvot. Tā kā katra jauna diena Billijam dāvā iespēju doties visslavenāko kovboju cienīgos piedzīvojumos, viņš ir apņēmies neko nelaist garām. Billijs līdzi ņem savu uzticamo draugu slieku Žanu Klodu un savu draudzeni akmeņu caunu Sūziju, un trijatā viņi dodas piedzīvojumu meklējumos.

Augot Mežonīgajos rietumos un klausoties sava tēta aizraujošos stāstus, kāmim Billijam, kas ģērbies kovboja tērpā, rodas kvēla vēlēšanās arī pašam visu piedzīvot. Tā kā katra jauna diena Billijam dāvā iespēju doties visslavenāko kovboju cienīgos piedzīvojumos, viņš ir apņēmies neko nelaist garām. Billijs līdzi ņem savu uzticamo draugu slieku Žanu Klodu un savu draudzeni akmeņu caunu Sūziju, un trijatā viņi dodas piedzīvojumu meklējumos.

Apraksts nav pieejams.

Birks ir pabeidzis pamatskolu un apņemas palīdzēt audžutēvam Ārnam glābt viesu namu, tādēļ visu vasaru smagi strādā. Kādu dienu viesu namā ierodas trīspadsmitgadīgā Magna. Viņa vēlas noskaidrot, kas noticis ar viņas tēvu, kurš pirms daudziem gadiem pazudis bez vēsts. Kad Birks saprot, ka Magnas izmeklēšanas centrā esošie notikumi, iespējams, ir saistīti ar viņa paša noslēpumaino izcelsmi, jaunieši nolemj noskaidrot patiesību kopā. Abi vēlas noskaidrot, kas viņi ir un no kurienes nāk. Šajos meklējumos viņi nonāk uz pēdām tumšam noziegumam pret apkārtējo vidi., ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Pašpārliecinātais kollija kucēns Džojs ir bijis liels palīgs Vudgrīnas suņu patversmes bailīgākajiem iemītniekiem. Vai viņš spēs tādu pašu atbalstu dāvāt Hollijai, Ādamam un viņu dēlam Oskaram? Fionas pusaugu meita drīz dosies savā dzīvē, tādēļ kautrīgo toipūdeli Gizmo gaida liela lutināšana. Bet pārdzīvojumi un dzīves grūtības saved kopā Džūliju un pamesto kurta jaukteni Harmoniju., ar subtitriem.

Katrai paaudzei dziesmu svētki ir palikuši atmiņā kā viens no neaizmirstamākajiem skolas laika notikumiem, kur ir svētku satraukums un tā kulminācija – būšana Rīgā uz nedēļu bez vecākiem, vēlie koncerti, sarunas un daudzie notikumi ar klasesbiedriem, krāšņais gājiens un vēl, un vēl, un vēl... Diemžēl XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuriem bija jānotiek 2020. gadā, Covid-19 izraisītās pandēmijas dēļ tika pārcelti uz 2021. gadu. Un šis ir stāsts par nepadošanos. Jo svētki ir tādi, kādi esam mēs. Svētki ir tur, kur esam mēs. Epidemioloģisko apstākļu dēļ šie svētki vēsturē paliks kā “citādie”. Izpaliekot neaizvietojamai klātbūtnes sajūtai, svētku norises tika iemūžinātas video stāstos un filmās. Un, ja par svētku māksliniecisko konceptu kļuva trīs atslēgvārdi “rotāt – rota – rotaļa”, tad šī filma vēsturē paliks kā savdabīga “rota”, kurā “iekalti” mirkļi no teju visiem svētku videostāstiem, koncertfilmām, koncertstāstiem un “citādajām” televīzijas tiešraidēm.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Krustu šķērsu ceļus mērojuši, pāri līdzenumiem skrējuši un pāri pauguriem kāpuši, no liedagiem un jūras krastiem nākuši, no ezeriem un upju krācēm dzīti – te mēs satiekamies! Mūsu bagātā novadu daudzveidība – krāšņa kā pļavas ziedu buķete, krāsaina kā tautastērpu brunču raksti; Vidzeme, Zemgale, Kurzeme, Sēlija, Latgale. Novadu satikšanās ir mirklis, kurā simboliski satiekas visi, pat vistālākie Latvijas punkti, lai ieskandinātu svētku sākšanos un tradicionāli godinātu svētku virsvadītājus un virsdiriģentus, kuri tāpat kā svētku dalībnieki mērojuši ceļus no visas Latvijas. Svinīgā godināšana notiks Rīgas sirdī, kur tradīcija reiz sākusies – Dziesmu svētku parkā, saules zelta gaismā ieskandinot svētku ceļa sākumu. Mākslinieciskā vadītāja: Inga Cimiņa, režisors: Juris Jonelis, scenogrāfe: Maija Rozenfelde, deju virsvadītāja: Dagmāra Bārbale, tradicionālās mūzikas konsultante: Dina Liepa, tekstu autore: Linda Rudene., ar surdotulkojumu.

Divdaļīgs veltījums visiem Latvijas deju cienītājiem, it īpaši XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekiem. Programmas “Man dancīšu nepietrūka” pamatā izmantotas vairāk nekā 50 etnogrāfiskās rotaļas un rotaļdejas, kas apvienotas piecos tematiskos blokos: “Debesjums”, “Daba”, “Dzīvā daba”, ”Darbs” un “Cilvēkbērns”. Otrajā daļā – 2024. gada Dejas balvai nominētā programma “Rikšus” – dejas stāsts par latviešu folklorā visplašāk apdziedāto dzīvnieku – kumeliņu, ar kuru kopā tiks izdejots ceļojums cauri četriem gadalaikiem.

“Viņa nav tikai viena forša latviešu sieviete, viņa ir ārkārtīgi liela mēroga sieviete. Un tas, ko es šajos gados esmu apbrīnojis, viņas spēju būt trauslai kā dzejniecei un rakstniecei, bet ārkārtīgi stiprai savā ģimenē. Tāds savienojums ir ļoti rets,” saka dzejnieces znots, aktieris Artūrs Skrastiņš Latvijas Televīzijas dokumentālajā filmā “Māras pusē. Dzejniece un rakstniece Māra Zālīte”. Filmas veidotājus vilināja iespēja ieraudzīt dzejnieci tuvu – dokumentēt mirklī, kad rodas dzejolis, – “...kad tā mazlietiņ noskrien taurenīši” – teiks dzejniece. Māra Zālīte labi zina, kā tas ir, ja darbus nepublicē piecus gadus pēc dzejoļu cikla “Kad svešu spārnu sašķelts gaiss” publicēšanas un 1980. gadā teju visus 45 tūkstošus žurnāla “Karogs” eksemplārus izņem no kioskiem, tos paspēj saņemt vien abonētāji. Viņas publiskās runas savai tautai aizķer līdz dzīlēm – Mežaparkā manifestācijā Atmodas laikā Zālīte uzrunāja tūkstošiem cilvēku. Bet pirms tam katrs teikums pārdomāts un uzrakstīts, impulsa vadīta viņa publikas priekšā neiet. Ja vajag atbildi svarīgā lietā – no inteliģences vidus allaž izvēlas Māru Zālīti. Filmā Māra Zālīte atklās, kā ir būt sabiedrības modinātājai un vai viņa maz to vēlas. Teātris viņai ir tuvs, jo uzrakstītie tēli atdzīvojas, viņiem ir miesa, tiem var pieskarties un ar tiem runāt. Būs stāsti un arī šaubas par jaunā darba – lugas par Eduardu Smiļģi – tapšanu. Māra ļauj filmas veidotājiem ieskatīties teātra vidē – tā viņai tagad esot tuvāka nekā rakstnieku vide. Dokumentālā filma atklāj personīgus stāstus par vietām, kur tapa viņas divi bestselleri: prozas grāmatas “Pieci pirksti” un “Paradīzes putni”. Viņas pienākums bija uzrakstīt saviem mazbērniem par dzimtas piedzīvoto izsūtījumā Sibīrijā. Kadri ir filmēti Latvijas simtgades gadā Tukumā, kad tika īstenota Māras Zālītes ideja – atklāts piemineklis Zigfrīdam Annai Meirovicam. Māras Zālītes miers un spēks ir viņas ģimene – ar mazbērniem var spēlēt pingpongu, ar bērniem – pārrunāt lielas idejas.

Pirms izrādes “Divas Lotiņas” – Ojāra Rubeņa saruna ar aktieriem Danu Lāci, Santu Didžu un Valdi Vanagu.

Filmas pamatā ir maz zināma vēstures epizode, kā latviešu ģimene – Roberts un Johanna Seduli Otrā pasaules kara laikā Liepājā savas daudzdzīvokļu mājas pagrabā slēpa un tā izglāba 11 ebrejus. Tas ir stāsts par cilvēkmīlestību un drosmi laikā, kad ordeņu vietā drīzāka samaksa varēja būt nāve. LTV raidījuma “Kultūršoks” žurnālistei un redaktorei Guntai Gaidamavičai izdevies burtiski pēdējā brīdī iemūžināt vairāku izglābto ebreju atmiņas un uzklausīt arī glābēju ģimenes unikālo dzīvesstāstu. Diemžēl neviens no vienpadsmit izglābtajiem Liepājas ebrejiem šīs filmas pirmizrādes dienu 2016. gadā nesagaidīja.

“Pasaulē ir ļoti daudz šķirtu vecāku un ļoti daudz bērnu, kuri no tā cieš. Un ir daudz citu bērnu, kas cieš no tā, ka vecāki nešķiras, bet, ja no bērniem prasa, lai viņi šādu stāvokli paciestu, tad nedrīkst ar viņiem to vienkāršā un saprotamā valodā nepārrunāt,” savā 1949. gadā tapušajā stāstā saka vācu rakstnieks Ērihs Kestners. Šis darbs ir kļuvis par klasiku visām paaudzēm un dažādiem uztveres līmeņiem. Režisors Ģirts Šolis, kuram tā ir pirmā izrāde šajā teātrī, izmanto gan aktierus, gan lelles, lai uzrunātu bērnus jau no 5 gadu vecuma. Izrāde bija nominēta “Spēlmaņu nakts 2012/2013” balvai kategorijā “Gada izrāde bērniem un jauniešiem”.

Apraksts nav pieejams.

Tik lielā pilsētā kā Rīgā un plašajā kūrortu zonā ap to milicijai rūpju gana – arī leitnantam Siliņam un viņa līgavai Aijai darba netrūkst. Nedod miera augošais pārdrošo auto zādzību skaits. Reiz Aija ar savu dienesta mašīnu pēc ilgstošas pakaļdzīšanās gandrīz panāk noziedzniekus, taču pēdējā brīdī tiem izdodas nozust. Tomēr vienā no zagļiem meitene paguvusi saskatīt savu astoņpadsmitgadīgo brāli Juri. Situācija kļūst sarežģītāka, jo, cenšoties paslēpties mežā, bēgļi kļūst par nejaušiem lieciniekiem citam noziegumam – nepazīstama vīrieša uzbrukumam jaunai sievietei. Lai kaut cik sevi attaisnotu māsas priekšā, Juris pats uzsāk noziedznieka meklēšanu un traģiski iet bojā. Nu jau kriminālizmeklēšanas darbiniekiem jāatrisina vairāki savstarpēji saistīti noziegumi. Filma veidota pēc Gunāra Cīruļa romāna “Mīļais, nesteidzies!” motīviem., ar subtitriem.

Šajā sērijā mūsu spiegi, kas aprīkoti ar jaunākās paaudzes kamerām un sensoriem, izpētīs neparastās un pārsteidzošās attiecības starp okeāna iemītniekiem. Spiegs – krabis novēros, kā, darbojoties komandā, savu esību nosargā zirnekļkrabji. Spiegs – āmurzivs pievienosies āmurzivju baram, lai izbaudītu neparastu spa salona apmeklējumu, kur haizivis, kas ieguvušas plēsoņu reputāciju, nu kļūst par atjaunojošu procedūru klientēm. Mūsu zemūdens izlūki konstatēs to, ka šādas labjūtības procedūras un sadarbība vērojama starp ļoti daudzām okeāna radību sugām. Arī pēc izskata baisās murēnas patiesībā ir ļoti sabiedriskas, turklāt draudzējas ar ādainajiem akmensasariem. Kāpēc – to izzinās spiegs – murēna. Spiegs – lamantīns uzzinās, ka ne vienmēr var izvēlēties draugus, – dažreiz ir draugi, kas vienkārši jāpacieš. Spiegs – delfīns šoreiz pievienosies draudzīgajiem garpurna delfīniem, lai secinātu, ka šie rotaļīgie dzīvnieki arī lieliski darbojas komandā. Spiegs – langusts pievienosies kādai neparastai langustu parādei, bet spiegs – jūras iguāna novēros kādu centīgu un ne īpaši viesmīlīgu zemūdens dārznieku., ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

“Viedvasara” ir radošs un šodienīgs stāsts par piecu jauniešu piedzīvojumiem vasaras brīvlaikā dažādās vidēs – laukos, mežā, jūrā, pilsētā un ārzemēs. Esot šķirtiem katram savā vidē, jauniešus vieno viedierīču dāvātās iespējas savstarpēji dalīties ar piedzīvoto un secināto, taču vēlāk soli pa solim atklājas, ka “Viedvasarai” ir maz kopīga ar viedierīcēm, un šķietami ikdienišķās situācijas un mazie piedzīvojumi dāvā viedas atziņas. Iestudējuma deju saturu veido latviešu tautasdziesmās balstīts tekstuālais materiāls, jaunradītas horeogrāfijas un tautiskās noskaņās sakņota laikmetīga mūzika. Savukārt ekrānos redzamie jauniešu vasaras piedzīvojumi atgādinās par mūsdienu sadzīvi un laikmeta tikumiem. Iestudējumā tiks ieturēts līdzsvars starp mūsdienīgo, tradicionālo, izklaidējošo, izglītojošo un emocionāli uzrunājošo. Uzvedumam tiek veidotas 24 jaunas skatuviskās tautas dejas. Stāstu izdejos ap 3300 dejotāju no 152 deju kolektīviem 1.–12. klašu grupās. Mākslinieciskais vadītājs: Jānis Ērglis. Virsvadītāji un horeogrāfiju autori: Jānis Ērglis, Jānis Purviņš, Agris Daņiļevičs, Dace Adviljone, Dagmāra Bārbale, Guna Trukšāne, Rūta Cīrule, Jānis Kalniņš, Dāvis Ērglis. Komponisti: Rihards Zaļupe, Kristīne Kārkle-Kalniņa, Katrīna Dimanta, Artūrs Uškāns, Ernests Valts Circenis. Režisore: Diāna Kaijaka, scenogrāfe Ieva Kauliņa, stāsta un tekstu autors: Kaspars Bērziņš, video mākslinieks: – 8, gaismu mākslinieks: Reinis Zalte, muzikālais vadītājs: Ernests Valts Circenis.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Antonija Hofmaijere jau pirms 20 gadiem sarāvusi attiecības ar savu tēvu Herbertu, kurš dzīvo Langeogā. Pēc mātes nāves Antonija vēlas sakārtot mantojuma lietas un kopā ar pieaugušo dēlu Linusu dodas pie tēva uz Langeogu. Tur viņa satiek Levki Binderi, kuras dēļ tēvs pirms 20 gadiem pameta Antonijas māti. Antonija nevēlas atjaunot attiecības ar tēvu un viņa otro sievu un izturas vēsi un noraidoši, bet, tā kā Herberts ir devies jūrā burāt, viņa spiesta uzturēties Levkes saimniecībā un gaidīt tēvu atgriežamies. Antonijas dēlam Linusam attiecības ar Levki veidojas pārsteidzoši labas, un arī uzturēšanās uz salas šķiet daudz patīkamāka nekā dzīve pilsētā. Kad vēlāk krasta apsardze atrod jūrā Herberta jahtu tukšu, abas sievietes spiestas pārvērtēt savu līdzšinējo dzīvi un attiecības ar tuvākajiem., ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā, no 6. jūlija līdz pat svētku izskaņai 13. jūlijā, katru vakaru pēc “Panorāmas” (13. jūlijā plkst. 16.30) LTV1 ēterā būs Sabiedriskā medija svētku studijas raidījums, kurā apkoposim dienas svarīgākos momentus, iztaujāsim dalībniekus, mēģināsim atrast labāko recepti, kā dziedātājiem nezaudēt balsi līdz noslēguma koncertam, ko mācīties no dejotājiem un orķestru mūziķiem, ieskatīsimies vēsturē, noskaidrosim, kādas vēl superspējas piemīt svētku virsvadītājiem. Mūsu reportieri ar kamerām būs visur – kopā ar svētku dalībniekiem autobusos, koncertos, nakts blēņās un visemocionālākajos brīžos. Svētku studijas vadītāji būs Anna Zankovska jeb Katō un Jānis Pētersons. Zīmīgi, ka studija burtiskā un pārnestā nozīmē atradīsies pašā svētku epicentrā – Vērmanes dārzā. Arī svētku studijas vadītāji dalīsies savā dziesmu svētku stāstā. Uzzināsiet, cik bagātīgu svētku pieredzi un zināšanas glabā Jānis Pētersons un kādos ampluā svētkos piedalījusies Katō., ar surdotulkojumu.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Vai būt kolektīvā ir viegli? Iespējams, taču ne seriāla “Kolektīvs” otrās sezonas varoņiem! Ar viņiem notiek dīvainas lietas – aizdomīgs balss lūzums, pirmā mīlestība un piederības krīze. Redzēsim, kā ir būt jaunai diriģentei, ja līdz skatei atlikuši vien trīs mēģinājumi, vai pieaugušam vīrietim, kuru joprojām nodarbina jautājums, kāpēc krekls dejojot jābāž apakšbiksēs. Un beidzot uzzināsim, ko par kora dziedāšanu domā citplanētieši! 1. sērija. Stīgas Kurts Kārlis, Jekaterina Frolova, Armands Berģis, Elza Rūta Jordāne u.c. Trauslāki par kokles stīgām ir vienīgi jaunības mīlestības meklējumi. Ir karsta vasaras diena un Dziesmu svētku mēģinājums kokļu kolektīvā. Nogurdinošo mēģinājuma gaitu atdzīvina perkusionista Reiņa pievienošanās. Ansambļa solistei Zanei šķiet, ka šī liktenīgā sastapšanās liek ietrīsēties ne tikai kokles, bet arī viņas sirds stīgām. Pēc mēģinājuma, skolā, kur visi paliek pa nakti, Zane atskārš, ka pazudis viņas instruments. Tas ir koncerta priekšvakars un jau no rīta jādodas uz noslēguma lielkoncertu. Viņa aicina palīgā Reini, jo tieši viņš ir pēdājais, kurš instrumentu redzējis. Abiem klīstot pa skolas naksnīgajiem gaiteņiem sāk šķist, ka varbūt šeit iespējams atrast pat ko vairāk par pazaudēto kokli.

Citplanētieši, kori, armagedons, pankroks, ego vīrusi un citi pusaudžu ikdienas sīkumi. Jēkaba alkas pēc balss lūzuma un pašapliecināšanās kļūst par galveno notikumu piedzīvojumā, kurā skolas koris, draudzība un noslēpumaini citplanētieši krustojas vienā pirmsapokaliptiskā likteņa mezglā.

Dokumentālā filma “Dziesmu avoti. 1866” ir sirsnīgs un daudzslāņains stāsts par pirmajiem latviešu skolēnu koru svētkiem, kas 1866. gadā notika Lazdonas draudzē. Filma izgaismo vēsturisku notikumu, kas līdz šim bijis plašākai sabiedrībai maz zināms, bet ļoti nozīmīgs – mācītāja Rūdolfa Gulekes un skolotāja Kārļa Pētersona sarīkotie bērnu dziedāšanas svētki, kas kļuva par pamatu nākamajiem dziesmu svētkiem un latviešu nacionālajai pašapziņai. Filmas idejas autori ir diriģenti Jānis Erenštreits un Aira Birziņa, mākslinieks – Ivars Mailītis, režisore un scenārija autore – Dace Micāne-Zālīte. Filmā piedalās vairāk nekā 300 bērnu no Madonas un Varakļānu novadiem, Rīgas Doma meiteņu koris “Tiara”, folkloras kopa “Vērtumnieki” un Rēzeknes vīru koris “Graidi”. Stāstu papildina vēsturiskās liecības un pētnieku komentāri. Filmas galvenā vēsts – mūsu nākotnes spēks ir jaunajās paaudzēs, un 1866. gada bērnu svētki Lazdonā spilgti izgaismo šo ceļu. Kā saka mākslinieks Ivars Mailītis: “Lai jauni asni aug pretim saulei un debesīm, kļūst par spēcīgu birzi un nobriest kā mežs.”, ar subtitriem.

Skaņu, gaismas, domu un jūtu saplūsme Rīgas Sv. Pētera baznīcā ir brīdis pirms lielkoncerta Mežaparkā. Mēs satiekamies zem augstajām velvēm, lai pavērstu skatu kā augšup, tā iekšpus, izdzirdētu dievišķo, ieklausītos sevī, sajustu citam citu. Koncerts kā kopsaucējs un spēcinoša ieelpa labam garastāvoklim. Koncertā piedalīsies dziesmu svētku tradīcijas turpinātāji – desmit Latvijas mūzikas izglītības iestāžu kori un to diriģenti: Rīgas Doma zēnu koris, Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu koris, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas zēnu koris, Rīgas Doma meiteņu koris “Tiara”, Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas meiteņu koris “Vivace”, Ventspils Mūzikas vidusskolas bērnu koris “Nošu planētas”, Rīgas Doma kora skolas jauktais koris, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas jauktais koris, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas jauktais koris un Rīgas Doma kora skolas gospeļkoris. Programmā iekļauta gan latviešu mūzikas klasiķu O. Šepska un A. Jurjāna skaņdarbi, gan mūsdienu komponistu R. Dubras, A. Dzenīša, Ē. Ešenvalda, J. Jančevska, A. Krilovas, I. Kalniņa, U. Prauliņa un R. Tigula mūzika. Īpašus aranžējumus un jaundarbu, kura pirmatskaņojumā piedalīsies visi koncerta dalībnieki, radījis komponists Rihards Zaļupe. Mūziķi: “Xylem Trio” – Raimonds Petrauskis (taustiņinstrumenti), Oskars Petrauskis (saksofoni), Rihards Zaļupe (sitaminstrumenti) , Edvards Muzikants (sitaminstrumenti), Diāna Jaunzeme-Portnaja (ērģeles).

Divdaļīgs veltījums visiem Latvijas deju cienītājiem, it īpaši XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekiem. Programmas “Man dancīšu nepietrūka” pamatā izmantotas vairāk nekā 50 etnogrāfiskās rotaļas un rotaļdejas, kas apvienotas piecos tematiskos blokos: “Debesjums”, “Daba”, “Dzīvā daba”, ”Darbs” un “Cilvēkbērns”. Otrajā daļā – 2024. gada Dejas balvai nominētā programma “Rikšus” – dejas stāsts par latviešu folklorā visplašāk apdziedāto dzīvnieku – kumeliņu, ar kuru kopā tiks izdejots ceļojums cauri četriem gadalaikiem.

Aktiera lasītais ieslodzītā Nr. 105555 dienasgrāmatas teksts par piedzīvoto Salaspils nometnē 1944. gadā tiek ilustrēts ar dokumentālu memoriāla vērojumu mūsdienās, kur bērni un pieaugušie nāk grupās un individuāli, ieinteresēti skatās vai garlaikoti laiskojas, emocionāli reaģē vai vienaldzīgi distancējas, ēd un dzer, spēlē bumbu vai ieurbjas telefonos un atslēdzas no ārējās pasaules., ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Tara Dankana ir parasta jauna meitene, kura uzaugusi uz Zemes. Dodoties uz citu pasauli, uz maģisko planētu, viņa iemācīsies kontrolēt savas spējas, lai palīdzētu ģimenei aizsargāt vareno Omoisas impēriju, kuru viņa mantos.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Dumpīgā bitīte nolemj meklēt laimi pasaulē un pamet bišu stropu. Ārā viņu gaida jaunas draudzības un arī šķēršļi, ar kuriem Maijai nenācās sastapties bišu stropa drošībā. Taču bitīte Maija atgriežas mājās un labprāt savās zināšanās un novērojumos dalās arī ar pārējām bitēm.

Blūija ir mīlīga, kustīga un enerģiska sešgadīga sunīte, kura dzīvo kopā ar savu mammu, tēti un četrus gadus veco mazo māsiņu Bingo. Blūijai patīk spēlēties un katru ierasto ģimenes dienu pārvērst piedzīvojumos. Rotaļās un spēlēs attīstās sunītes iztēle un pasaules uztvere.

Apraksts nav pieejams.

Augot Mežonīgajos rietumos un klausoties sava tēta aizraujošos stāstus, kāmim Billijam, kas ģērbies kovboja tērpā, rodas kvēla vēlēšanās arī pašam visu piedzīvot. Tā kā katra jauna diena Billijam dāvā iespēju doties visslavenāko kovboju cienīgos piedzīvojumos, viņš ir apņēmies neko nelaist garām. Billijs līdzi ņem savu uzticamo draugu slieku Žanu Klodu un savu draudzeni akmeņu caunu Sūziju, un trijatā viņi dodas piedzīvojumu meklējumos.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Pašpārliecinātais kollija kucēns Džojs ir bijis liels palīgs Vudgrīnas suņu patversmes bailīgākajiem iemītniekiem. Vai viņš spēs tādu pašu atbalstu dāvāt Hollijai, Ādamam un viņu dēlam Oskaram? Fionas pusaugu meita drīz dosies savā dzīvē, tādēļ kautrīgo toipūdeli Gizmo gaida liela lutināšana. Bet pārdzīvojumi un dzīves grūtības saved kopā Džūliju un pamesto kurta jaukteni Harmoniju., ar subtitriem.

Ar subtitriem.

Ar subtitriem.

Krustu šķērsu ceļus mērojuši, pāri līdzenumiem skrējuši un pāri pauguriem kāpuši, no liedagiem un jūras krastiem nākuši, no ezeriem un upju krācēm dzīti – te mēs satiekamies! Mūsu bagātā novadu daudzveidība – krāšņa kā pļavas ziedu buķete, krāsaina kā tautastērpu brunču raksti; Vidzeme, Zemgale, Kurzeme, Sēlija, Latgale. Novadu satikšanās ir mirklis, kurā simboliski satiekas visi, pat vistālākie Latvijas punkti, lai ieskandinātu svētku sākšanos un tradicionāli godinātu svētku virsvadītājus un virsdiriģentus, kuri tāpat kā svētku dalībnieki mērojuši ceļus no visas Latvijas. Svinīgā godināšana notiks Rīgas sirdī, kur tradīcija reiz sākusies – Dziesmu svētku parkā, saules zelta gaismā ieskandinot svētku ceļa sākumu. Mākslinieciskā vadītāja: Inga Cimiņa, režisors: Juris Jonelis, scenogrāfe: Maija Rozenfelde, deju virsvadītāja: Dagmāra Bārbale, tradicionālās mūzikas konsultante: Dina Liepa, tekstu autore: Linda Rudene., ar surdotulkojumu.

Divdaļīgs veltījums visiem Latvijas deju cienītājiem, it īpaši XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekiem. Programmas “Man dancīšu nepietrūka” pamatā izmantotas vairāk nekā 50 etnogrāfiskās rotaļas un rotaļdejas, kas apvienotas piecos tematiskos blokos: “Debesjums”, “Daba”, “Dzīvā daba”, ”Darbs” un “Cilvēkbērns”. Otrajā daļā – 2024. gada Dejas balvai nominētā programma “Rikšus” – dejas stāsts par latviešu folklorā visplašāk apdziedāto dzīvnieku – kumeliņu, ar kuru kopā tiks izdejots ceļojums cauri četriem gadalaikiem.

Pirms izrādes “Divas Lotiņas” – Ojāra Rubeņa saruna ar aktieriem Danu Lāci, Santu Didžu un Valdi Vanagu.

“Pasaulē ir ļoti daudz šķirtu vecāku un ļoti daudz bērnu, kuri no tā cieš. Un ir daudz citu bērnu, kas cieš no tā, ka vecāki nešķiras, bet, ja no bērniem prasa, lai viņi šādu stāvokli paciestu, tad nedrīkst ar viņiem to vienkāršā un saprotamā valodā nepārrunāt,” savā 1949. gadā tapušajā stāstā saka vācu rakstnieks Ērihs Kestners. Šis darbs ir kļuvis par klasiku visām paaudzēm un dažādiem uztveres līmeņiem. Režisors Ģirts Šolis, kuram tā ir pirmā izrāde šajā teātrī, izmanto gan aktierus, gan lelles, lai uzrunātu bērnus jau no 5 gadu vecuma. Izrāde bija nominēta “Spēlmaņu nakts 2012/2013” balvai kategorijā “Gada izrāde bērniem un jauniešiem”.

Tik lielā pilsētā kā Rīgā un plašajā kūrortu zonā ap to milicijai rūpju gana – arī leitnantam Siliņam un viņa līgavai Aijai darba netrūkst. Nedod miera augošais pārdrošo auto zādzību skaits. Reiz Aija ar savu dienesta mašīnu pēc ilgstošas pakaļdzīšanās gandrīz panāk noziedzniekus, taču pēdējā brīdī tiem izdodas nozust. Tomēr vienā no zagļiem meitene paguvusi saskatīt savu astoņpadsmitgadīgo brāli Juri. Situācija kļūst sarežģītāka, jo, cenšoties paslēpties mežā, bēgļi kļūst par nejaušiem lieciniekiem citam noziegumam – nepazīstama vīrieša uzbrukumam jaunai sievietei. Lai kaut cik sevi attaisnotu māsas priekšā, Juris pats uzsāk noziedznieka meklēšanu un traģiski iet bojā. Nu jau kriminālizmeklēšanas darbiniekiem jāatrisina vairāki savstarpēji saistīti noziegumi. Filma veidota pēc Gunāra Cīruļa romāna “Mīļais, nesteidzies!” motīviem., ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Ar surdotulkojumu.

Antonija Hofmaijere jau pirms 20 gadiem sarāvusi attiecības ar savu tēvu Herbertu, kurš dzīvo Langeogā. Pēc mātes nāves Antonija vēlas sakārtot mantojuma lietas un kopā ar pieaugušo dēlu Linusu dodas pie tēva uz Langeogu. Tur viņa satiek Levki Binderi, kuras dēļ tēvs pirms 20 gadiem pameta Antonijas māti. Antonija nevēlas atjaunot attiecības ar tēvu un viņa otro sievu un izturas vēsi un noraidoši, bet, tā kā Herberts ir devies jūrā burāt, viņa spiesta uzturēties Levkes saimniecībā un gaidīt tēvu atgriežamies. Antonijas dēlam Linusam attiecības ar Levki veidojas pārsteidzoši labas, un arī uzturēšanās uz salas šķiet daudz patīkamāka nekā dzīve pilsētā. Kad vēlāk krasta apsardze atrod jūrā Herberta jahtu tukšu, abas sievietes spiestas pārvērtēt savu līdzšinējo dzīvi un attiecības ar tuvākajiem., ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā, no 6. jūlija līdz pat svētku izskaņai 13. jūlijā, katru vakaru pēc “Panorāmas” (13. jūlijā plkst. 16.30) LTV1 ēterā būs Sabiedriskā medija svētku studijas raidījums, kurā apkoposim dienas svarīgākos momentus, iztaujāsim dalībniekus, mēģināsim atrast labāko recepti, kā dziedātājiem nezaudēt balsi līdz noslēguma koncertam, ko mācīties no dejotājiem un orķestru mūziķiem, ieskatīsimies vēsturē, noskaidrosim, kādas vēl superspējas piemīt svētku virsvadītājiem. Mūsu reportieri ar kamerām būs visur – kopā ar svētku dalībniekiem autobusos, koncertos, nakts blēņās un visemocionālākajos brīžos. Svētku studijas vadītāji būs Anna Zankovska jeb Katō un Jānis Pētersons. Zīmīgi, ka studija burtiskā un pārnestā nozīmē atradīsies pašā svētku epicentrā – Vērmanes dārzā. Arī svētku studijas vadītāji dalīsies savā dziesmu svētku stāstā. Uzzināsiet, cik bagātīgu svētku pieredzi un zināšanas glabā Jānis Pētersons un kādos ampluā svētkos piedalījusies Katō., ar surdotulkojumu.

Citplanētieši, kori, armagedons, pankroks, ego vīrusi un citi pusaudžu ikdienas sīkumi. Jēkaba alkas pēc balss lūzuma un pašapliecināšanās kļūst par galveno notikumu piedzīvojumā, kurā skolas koris, draudzība un noslēpumaini citplanētieši krustojas vienā pirmsapokaliptiskā likteņa mezglā.

Skaņu, gaismas, domu un jūtu saplūsme Rīgas Sv. Pētera baznīcā ir brīdis pirms lielkoncerta Mežaparkā. Mēs satiekamies zem augstajām velvēm, lai pavērstu skatu kā augšup, tā iekšpus, izdzirdētu dievišķo, ieklausītos sevī, sajustu citam citu. Koncerts kā kopsaucējs un spēcinoša ieelpa labam garastāvoklim. Koncertā piedalīsies dziesmu svētku tradīcijas turpinātāji – desmit Latvijas mūzikas izglītības iestāžu kori un to diriģenti: Rīgas Doma zēnu koris, Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu koris, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas zēnu koris, Rīgas Doma meiteņu koris “Tiara”, Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas meiteņu koris “Vivace”, Ventspils Mūzikas vidusskolas bērnu koris “Nošu planētas”, Rīgas Doma kora skolas jauktais koris, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas jauktais koris, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas jauktais koris un Rīgas Doma kora skolas gospeļkoris. Programmā iekļauta gan latviešu mūzikas klasiķu O. Šepska un A. Jurjāna skaņdarbi, gan mūsdienu komponistu R. Dubras, A. Dzenīša, Ē. Ešenvalda, J. Jančevska, A. Krilovas, I. Kalniņa, U. Prauliņa un R. Tigula mūzika. Īpašus aranžējumus un jaundarbu, kura pirmatskaņojumā piedalīsies visi koncerta dalībnieki, radījis komponists Rihards Zaļupe. Mūziķi: “Xylem Trio” – Raimonds Petrauskis (taustiņinstrumenti), Oskars Petrauskis (saksofoni), Rihards Zaļupe (sitaminstrumenti) , Edvards Muzikants (sitaminstrumenti), Diāna Jaunzeme-Portnaja (ērģeles).

Aktiera lasītais ieslodzītā Nr. 105555 dienasgrāmatas teksts par piedzīvoto Salaspils nometnē 1944. gadā tiek ilustrēts ar dokumentālu memoriāla vērojumu mūsdienās, kur bērni un pieaugušie nāk grupās un individuāli, ieinteresēti skatās vai garlaikoti laiskojas, emocionāli reaģē vai vienaldzīgi distancējas, ēd un dzer, spēlē bumbu vai ieurbjas telefonos un atslēdzas no ārējās pasaules., ar subtitriem.

Ar subtitriem.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.

Apraksts nav pieejams.